Kad autiņbiksītes vajag pieaugušajam

veci cilvēki

Autiņbiksītes jeb pamperi ir neatņemamam daļa no zīdaiņu aprūpes. Bet laiks, kad tos nepieciešams izmantot nav ilgs. Vidēji tas ir pirmais dzīves gads vai nedaudz ilgāk. Kamēr tiek apgūta podiņmācība. Tomēr tas nav vienīgais periods dzīvē, kad var nākties saskarties ar vajadzību lietot autiņbiksītes. Diemžēl ir dažādi faktori, kas var arī pieaugušo nostādīt tādā situācijā, kad viņam nepieciešami pamperi.

Slimības, traumas, kustību traucējumi, vecums, neiroloģiskas saslimšanas, urīna nesaturēšana, dzemdības — šie un vēl kādi citi faktori var radīt īsāku vai ilgtermiņa vajadzību izmantot pamperus.

Bieži vien šie faktori ir pat vairāki kopā. Vecums nāk kopā ar neiroloģiskās slimībām, kustību traucējumiem, nevarību. Tāpēc tuvinieki uzņemas savu mīļo cilvēku aprūpi un meklē veidus, kā sniegt viņiem pēc iespējas lielāku komfortu un labsajūtu.

Tieši pamperi, to izvēle un kvalitāte ir ļoti būtisks faktors, kas ietekmē aprūpējamā cilvēka ikdienas labklājību un labsajūtu. Tāpēc pamperi jāizvēlas atbilstoši nepieciešamajam mērķim. Tas nozīmē, ka jāizmanto profesionālas un specializētas higiēnas preces, kas tieši domātas pieaugušajiem un pielāgotas dažādiem nesaturēšanu veidiem.

TENA — vadošais higiēnas preču ražotājs pieaugušajiem

Ražotājs TENA ir ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi higiēnas preču ražošanā. Un specializējas tieši tādu produktu ražošanā, kas nepieciešami pacientu un senioru aprūpē, nesaturēšanu gadījumā. Tiek piedāvātas ne tikai higiēnas preces, bet arī ķermeņa kopšanas līdzekļi, kas palīdz pasargāt ādu no izgulējumiem, sausuma, izsitumiem un cita veida diskomforta.

Vairāk par higiēnas precēm un citiem produktiem, ko piedāvā TENA, varat uzzināt šajā interneta vietnē: https://www.tena.lv/rupejoties-par-milotajiem/izstradajumi/jaunie-produkti/.

Kas jāņem vērā, rūpējoties par senioru vai slimnieku

Tuva cilvēka aprūpe ir mīlestības piepildīts darbs, ko gatavs uzņemties ikviens ģimenes loceklis. Tomēr jāatceras, ka šis ir darbs, kas prasa ne tikai lielu pašaizliedzību un mīlestību, bet arī fizisku un emocionālu izturību. It īpaši tajos gadījumos, kad tuvinieks ir uz gultas vai ratiņkrēslā, pats nespēj sevi apkopt vai pat paēst.

Lai būtu ērti gan pašam aprūpējamajam, gan aprūpētājam, jāpadomā par piemērotas un ērtas vides iekārtošanu. Varbūt nepieciešams iegādāties kādu medicīnisko aprīkojumu, speciālu gultu vai citas ierīces, kas atvieglo slimnieka un veca cilvēka ikdienu, ļaujot viņam justies ērtāk un saglabāt lielāku patstāvību.

Protams, ka rūpes par tuvā cilvēka fizisko un emocionālo komfortu ir aprūpētāja prioritāte, tomēr nevajadzētu aizmirst arī par sevi. Jo labs aprūpētājs savus pienākumus ar atbildību un mīlestību varēs paveikt tad, ja pats būs vesels un atpūties. Tāpēc svarīgi sabalansēt gan rūpes par tuvo cilvēku, gan rūpes par sevi un savu dzīvi, ko noteikti nevajag atstāt novārtā.